Trešdien saruka gan jaunattīstības, gan Eiropas valstu akciju tirgus indeksi, reaģējot uz jaunākajiem datiem, kas liecināja par Ķīnas ekonomikas vājināšanos.
Pirmdien Eiropas akciju tirgus indeksi saruka, piedzīvojot lielāko kritumu piecu nedēļu laikā, jo investoru vidū auga bažas par Ukrainas konfliktu.
Lielākajā daļā Āzijas akciju biržu 10.februarī reģistrēti indeksu kāpumi, kas liecina par pieaugošu ieguldītāju optimismu.
Pēc trim aktīvām tirdzniecības dienām «jaunattīstības valstu» akciju un vērtspapīru tirgi ir nostabilizējušies, un investori gaida Turcijas Centrālās bankas lēmumu, vai tā paaugstinās procentu likmes, lai pasargātu savu nacionālo valūtu.
6.janvārī Tokijā, Japānā, pamatīgu kritumu piedzīvoja akciju tirgus. Līdzīgi kā viss Āzijas akciju tirgus arī Japānas akciju indekss „Nikkei 22” tirdzniecības sesiju noslēdza ar strauju kritumu 2,4 % apmērā no savas vērtības, vēsta aģentūra „Bloomberg”.
Nākamajā gadā ASV akciju tirgus indekss Standard&Poor’ s 500 varētu sasniegt 2075 punktu atzīmi, atsaucoties uz J.P. Morgan akciju stratēģa Tomasa Lī prognozi, raksta MarketWatch.
Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, palielinās arī uzņēmumu vajadzība pēc aizvien jauniem līdzekļiem dažādu attīstības projektu realizēšanai, tostarp ar biržas finansējuma palīdzību. Viens no šādiem uzņēmumiem ir atkritumu apsaimniekotājs Eco Baltia, kurš par spīti neskaidrajai situācijai pasaules fondu tirgū liek cerības uz nonākšanu publiskā vērtspapīru tirgū.